Eiropas apslēptais dārgums – Melnkalne! Kā mēs šeit nokļuvām? Diezgan neplānoti!
Paspējām iegādāties pēdējās vietas lidmašīnā un jau nepilnu 24h laikā devāmies uz lidostu.
Izrādās, – var arī ar bērniem ceļot pēdējā brīdī! Nav tik sarežģīti visu nepieciešamo ātri salikt koferī. Turklāt, zinot, ka dodamies uz siltāku galamērķi, uz četriem mums ir vien divi nelieli koferi.
Jau ierodoties Rīgas lidostā, patīkami pārsteidza AirBaltic darbiniece, kas paaicināja ar bērnu reģistrēties lidojumam prioritārā rindā.
Lidojums pagāja ļoti ātri! Nedaudz virs divām stundām. Jau nolaižoties Melnkalnē, Tivatas lidostā, acis nevarēja atraut no loga, – kas par skatiem! Un, izkāpjot no lidmašīnas, – kas par karstumiņu!
Tivatas lidosta ir ļoti maza un kompakta, vairāk līdzinās autoostai. Ierodoties viss bija raiti un ātri, bet lidostai ir arī savas nepilnības, kuras izbaudījām atpakaļceļā. Par to gan citā reizē.
Lidostā mūs un citus ceļotājus sagaidīja komfortabls autobuss ar kondicionētu gaisu braucienam uz vietu, kur nakšņosim un uzturēsimies pilnu nedēļu. Kalnainais un līkumotais ceļš līdz mūsu ciematam Petrovac (lat. – Petrovaca) jau vien šķita kā gleznaina ekskursija. Pa autobusa logu pavērās elpu aizraujoši skati uz Budvu (reģiona administratīvais centrs), Sveti Stefani, Becici, Rafailovici...
Ar nolūku iepazīt valsts viesmīlību, atšķirībā no citām reizēm rezervējām nevis viesnīcu, bet gan divistabu apartamentus ar virtuvi. Jā, arī tāda iespēja pastāv! Lidojums+transfērs+apartamenti. Melnkalnē transfēra autobusiem ir pagrūti piebraukt pie visām viesnīcām un apartamentiem, jo ieliņas ir šauras, uz tām atrodas daudz auto un gājēju (ļoti daudz viesu no Serbijas, arī Bosnijas un Hercegovinas u.c. Balkānu valstīm), apgriezties lielam autobusam būtu grūti. Tādēļ klienti tiek izlaisti no autobusiem 100-200 metrus no viesnīcas/ apartamentiem. Kas svarīgi – katram ir jāatceras sava pietura, kur jūs uzņems arī atpakaļceļā. Tomēr, izlaižot no autonusa, uz pieturu vienmēr atnāk pretī darbinieks no viesnīcas/ apartamentiem. Mums atbrauca pretī sirms oknulītis ar savu auto un aizvizināja pārsimts metrus līdz apartamentiem. Uzreiz arī tikām savā divistabu dzīvoklītī, kurā bija viss komfortablai dzīvošanai nepieciešamais – divas lielas gultas, labierīcības ar vannu/ dušu, aprīkota virtuve, āra terase ar divām izejām, kā arī, kas ne mazāk svarīgi – katrā istabā funkcionējošs kondicionieris.
Diezgan ātri apguvām Petrovac pilsētiņu (vienu reizi vakara tumsā gan nedaudz apmaldījāmies un bijām izbrīnīti par kopīgajām topogrāfiskajām spējām). Atradām gan vairākus nelielus pārtikas un saimniecības preču veikalus, gan pēc pirmās vilšanās ar pusdienām (vēlāk šī vieta sevi reabilitēja), atradām krodziņu, kas uzrunāja gan ar cenu, gan ar ēdienu – te esam ēduši jau četras reizes un, iespējams, ieturēsim kādu maltīti vēl.
Pirmās dienas veltījām atpūtai Petrovac pludmalēs. Jāatzīst, ka arī tas ir vesels piedzīvojums. Vienā ciema galā ir veselības taka, kas ved kalnā.
Dažu kilometru pastaiga ar fantastiskām ainavām, ejot cauri vairākiem kalnu tuneļiem, aizveda mūs uz pludmali ar dzidru ūdeni.
Adrijas jūra, starp citu, ir diezgan veldzējoša un atsvaidzinoša! Neliels kontrasts pret karstumiņu, kas šeit valda.
Otrā Petrovac ciema galā ietve gar futbola stadionu un vietējo policijas iecirkni/ ugunsdzēsības depo ved uz pludmali Lucice. Nonākot šeit esam priecīgi, cik skaista pludmale! Tomēr cilvēku gan traki daudz! Ejam pa stāvu kalnu taku uz nākošo pludmali?
Ejam! Tas bija īsts izaicinājums, – karstums, kalna stāvums, kājās tikai pludmales čības, ūdens krājumi neapdomīgi maz, bet arī šis piedzīvojums bija tā vērts!
Būs, ko atcerēties! Nokļuvām nelielā ciematā ar garu pludmales krasta līniju, kur cilvēku ievērojami mazāk, lai gan joprojām diezgan dzīvelīga pludmale! Ejot vēl 300-400 metrus, cilvēku kļūst mazāk!
Te arī apmetamies, noīrējot divas pludmales gultas un saulessargu.. saules vannas var sākties!
Jolanta Jansone, 2024.
Uzzini vairāk par ceļojumiem un to piedāvājumiem sazinoties ar Jolantu - https://www.weekendtravellatvia.lv/jolanta