Bali mums laikam visiem asociējas ar tūrismu, skaistiem skatiem, perfektām pludmalēm sērfošanai, nakts ballītēm, vai mierīgāku atpūtu kādā villā ar skatu uz rīsu terasēm. Bet kā ir tur kur nav tūristi?

Bali var nošķirt divās daļās - Eiropas ietekme, Austrālijas. Kur tūristi satiekas no visas pasaules. Viss ko ir vērts redzēt Bali ir par maksu, kā nekā tūrisms ir viens no lielākajiem peļņas avotiem. Bārs pie bāra, restorāni, izklaides vietas, masāžu saloni, brendīgu drēbju veikali, suvenīri, maksas pastaigu takas, maksas trekinga treili jeb takas. Otra daļa būtu Āzija - kur vietējiem nav aktuāli nekas no nosauktā. Mazpilsētiņas veikaliņos tikai uzkodas, preces restorānu īpašniekiem, saimniecības preces. Maz no mums ierastā, kur visu mēs pērkam veikalā. Cilvēki var nopirkt visu nepieciešamo tirgū, ieraduši gatavot mājās. Pretēji no Taizemes "street food", kas te nav izplatīts. Nabadzība pie lietas - iztiek ar mazumiņu, noķer kādu zivi, tirgū pārdod. Kas vairāk pacenšas, kas mazāk. Bērni skraida apkārt, ļoti priecīgi ieraugot gaišādainos, sveicinās, smaida, sit pieci, tajā pašā brīdī viens puika prasa naudu, laikam iemācīts un zina, kam nauda ir kādas reizes 10 vairāk nekā tēvam. No kāda šofera sacītā, celtnieka alga celtniekam bez izglītības ap 600-1000eur. Un celtnieki pelna labi. Izglītība obligāta un no valsts sponsorēta četrus gadus. Tā kā četrus gadus te mācās. Pēc tam kā kurš, bet vairākums mācās tālāk, lai varētu strādāt labāk apmaksātos darbos. Izglītība dārga esot, tā mums saka, bet nu ap 6 reiz lētāk kā Latvijas augstskolas. Bet atceramies, ka jāmaksā jau no piektās klases. Tēvi strādā cauru dienu, lai apmaksātu mācības, bērni ātri iemācās braukt ar mopēdiem, jo nav jau varianti, kaut kā jātiek vis kaut kur. Tiesības no 16, bet brauc no 10 laikam. Starp citu tiesību komplekts, A un B, pa 80eur, ja pareizi atminos ko sacīja. Braukšanu neesot, to tak uz ielas iemācās. Taisnību nepārbaudīju.
Ticība - Balinieši ir Hinduisti, Indonēzieši vairākums ir musulmaņi. Tas lielos vilcienos, neiedziļinoties smalkāk. Pilsētā skan musulmaņu lūgšanas. Viens neēd cūku un ēd govi, citam govs svēta un ēd cūku. Bet kaut kā kopā mēģina sadzīvot.
Nabadzīgie uz ielas nav alkohola reibumā, salīdzināšana ar Rīgas centru nav iespējama. Lūdz naudu. Guļ uz ielas. Ar bērniem. Tomēr vairākums nabadzīgo izgudro kā nopelnīt, naudu nelūdz, bet ko pārdod.
Visam tam kā pretstats smalkāki auto uz ielām, mazi un vidēji biznesi, sakoptas villas, sakopti dārzi, ģimeniskums, prieks un smaidi. Starp citu nodokļu sistēma, kur maziem veikaliņiem nodokļi nemaz nav jāmaksā, pat vidējiem uzņēmumiem tie esot mazi.
Tas tā - no mazpilsētu sadzīves Bali ziemeļu daļā, kas sanāk viskarstākā, jo tuvāk ekvatoram, nepierasti mums ziemeļniekiem.